Saruna, kas iedvesmo būt drosmīgākiem. Tikšanās ar skolas absolventi Līgu Kleinbergu 24.septembrī skolas bibliotēkā
Reizēm tieši vienkārša un sirsnīga saruna paliek atmiņā visilgāk. Tāda izvērtās mūsu pusaudžu tikšanās ar skolas absolventi Līgu Kleinbergu – radošu un daudzpusīgu personību, kura raksta dzeju, fotografē brīnišķīgus dabas mirkļus, makšķerē un ļaujas arī ziemas peldēm.
Tikšanās laikā viņa lasīja savus dzejoļus un stāstīja, kā tie top – no sajūtām, vērojumiem, piedzīvotā un reizēm pavisam ikdienišķiem mirkļiem. Tas bija īpaši interesanti tiem jauniešiem, kuri atzina, ka arī paši jau mēģina kaut ko rakstīt. Iespējams, šī tikšanās kādu iedrošinās savas domas un sajūtas vārdos izteikt vēl biežāk.
Pusaudži ar interesi klausījās arī stāstos par fotografēšanu un to, cik svarīgi ir prast ieraudzīt skaisto sev apkārt. Īpaši sirsnīga izvērtās saruna par dzīvi, dabu un agrajiem rītiem – par laiku, kad pasaule vēl tikai mostas un iespējams piedzīvot mirkļus, kurus dienas steigā bieži nepamanām.
Interesi raisīja arī stāsts par ziemas peldēm. Dažiem jauniešiem tas radīja vēlmi pašiem pamēģināt un pamazām sagatavoties ziemas peldēšanai. Varbūt tieši šī saruna kļūs par sākumu kādam jaunam izaicinājumam!
Tomēr šī nebija tikai saruna par dzeju, fotografēšanu vai vaļaspriekiem. Tā izvērtās par sarunu par dzīvi, drosmi, izvēlēm un spēju būt pašam.
Pēc tikšanās pusaudži piefiksēja atziņas, kuras katram šķita īpaši nozīmīgas. Viņi atzina, ka jāmācās pārvarēt kautrēšanos un jābūt drosmīgākiem. Ja kaut kas uzreiz neizdodas, nevajag padoties – ir jāmēģina vēlreiz un jāiet tālāk. Svarīgi ir mācīties aizstāvēt savu viedokli un nebaidīties to paust arī visas klases priekšā.
Jauniešiem palika prātā vēl kāda būtiska doma – ir jābūt vēlmei kaut ko darīt. Jāmēģina, jāuzdrošinās, jāmeklē tas, kas aizrauj, un jāprot arī priecāties par paveikto.
Tikšanās atgādināja, ka drosme ne vienmēr nozīmē paveikt kaut ko lielu un neparastu. Reizēm drosme ir pacelt roku klasē un pateikt savu viedokli. Reizēm – pārvarēt kautrību. Reizēm – pēc neveiksmes mēģināt vēlreiz. Bet reizēm – uzrakstīt pirmo dzejoli, sagaidīt saullēktu vai saņemties jaunam izaicinājumam.
Paldies mūsu skolas absolventei par dzeju, skaistajiem dabas mirkļiem un īpaši – par vienkāršo, atklāto un sirsnīgo sarunu! Par sarunu, pēc kuras gribas vairāk pamanīt, vairāk uzdrīkstēties un varbūt arī pašam pamēģināt ko jaunu.
